Vairums cilvēku, kas strādā ar ADR dokumentiem, ir redzējuši “PG II” vai “PG III” blakus UN numuram un uztvēruši to kā apzīmējumu, ko pārkopēt no viena dokumenta nākamajā, nejautājot, ko tas īsti mēra. Tas ir saprotami — bet iepakošanas grupa ir viens no retajiem klasifikācijas datiem, kas maina reālas, fiziskas prasības — kādu taru drīkstat izmantot, cik daudz drīkstat vest pēc vienkāršotajiem noteikumiem un kā ar vielu rīkojas katrā tālākajā ceļa posmā.
Ko iepakošanas grupa īsti mēra
Iepakošanas grupa ir bīstamības pakāpes rangs bīstamības klases ietvaros, nevis atsevišķa bīstamība pati par sevi. Lielākā daļa — kaut ne visas — no 13 ADR klasēm izmanto iepakošanas grupas, lai atšķirtu vielas, kam bīstamības veids ir kopīgs, bet smagums krasi atšķiras. Grupas ir trīs.
- Iepakošanas grupa I — vielas, kas savas klases ietvaros rada vislielāko bīstamību.
- Iepakošanas grupa II — vielas, kas rada vidēju bīstamību.
- Iepakošanas grupa III — vielas, kas rada mazāko bīstamību, kurai vēl vajadzīga ADR klasifikācija.
Precīzie skaitliskie kritēriji, kas šķir trīs grupas, katrā klasē ir citi. Uzliesmojošiem šķidrumiem (3. klase), piemēram, iepakošanas grupu lielākoties nosaka uzliesmošanas temperatūra un vārīšanās temperatūra. Toksiskām vielām (6.1. klase) — akūtās toksicitātes rādītāji. Precīzās robežvērtības ir noteiktas ADR 2. daļas klašu specifiskajos kritērijos un šeit pilnībā nav atkārtotas — jebkuru šajā lapā minēto konkrēto slieksni uztveriet kā ilustratīvu un pirms klasifikācijas lēmuma pārbaudiet pret aktuālo ADR tekstu vai pie sava ADR konsultanta (DGSA).
Iepakošanas grupas neizmanto katra klase. 1. klase (sprāgstvielas), 2. klase (gāzes), 5.2 klase (organiskie peroksīdi), 6.2 klase (infekciozas vielas) un 7. klase (radioaktīvi materiāli) tā vietā lieto savas klasifikācijas sistēmas, un ārpus šīs shēmas ir arī 4.1 klases pašreaģējošās vielas — apakšgrupas, grupas un kategorijas, kas piemērotas tam, kā šīs bīstamības patiešām izpaužas, nevis trīs pakāpju smaguma skala. Izstrādājumiem — atšķirībā no vielām — iepakošanas grupas nepiešķir vispār.
Kāpēc iepakošanas grupa maina, ko drīkstat izmantot
Tara nav tikai trauks — tā ir testēta un sertificēta noteiktam veiktspējas līmenim, un šis līmenis ir tieši piesaistīts iepakošanas grupai. Muca, džerikens vai IBC, kas izturējusi iepakošanas grupas II testus, ir sertificēta lietošanai ar attiecīgā tipa PG II un PG III vielām, bet ne ar PG I, kas prasa stingrāku veiktspējas standartu. Tāpēc UN iepakojuma kods uz sertificētas taras ietver iepakošanas grupas rādītāju — tas ar vienu skatienu pasaka, kāda ir prasīgākā grupa, kurai šī tara apstiprināta.
Kļūdīties drošajā virzienā (izmantot PG I novērtētu taru PG III vielai) nav pārkāpums — pārspecificēšana ir atļauta, kamēr pati tara paliek vielas A tabulā norādītās iepakošanas instrukcijas robežās. Kļūdīties pretējā virzienā ir īsta neatbilstība, un tieši to inspektori pārbauda īpaši, jo tas nozīmē, ka tara nav pierādījusi spēju noturēt vielu krišanas, kaudzes un spiediena testos, kas atbilst tās patiesajam bīstamības līmenim.
Iepakošanas grupa un izņēmumu sliekšņi
Iepakošanas grupa tieši ietekmē arī to, cik daudz vielas drīkstat vest pēc vienkāršotajiem režīmiem. Ierobežoto daudzumu sliekšņi, izņēmuma daudzumu kodi un transporta kategorija, ko lieto 1.1.3.6 izņēmuma aprēķinā, visi tiek noteikti, ņemot vērā arī iepakošanas grupu — PG I vielai, kas nav pārsteigums, “bez īpašas apmācības un pilnas dokumentācijas” atļautie daudzumi ir daudz mazāki nekā līdzvērtīgai PG III vielai. Ja skaidrojat, vai krava kvalificējas kādam no ADR vieglākajiem režīmiem, iepakošanas grupa ir viena no pirmajām lietām, kas jānoskaidro, nevis pēcpiebilde.
Praktisks piemērs
Paņemiet trīs izplatītus šķidrumus, kas visi pieder 3. klasei — uzliesmojošiem šķidrumiem —, lai redzētu, kā viena bīstamības klase rada ļoti atšķirīgas apstrādes prasības.
| Iepakošanas grupa | Tipiskie kritēriji (uzliesmojoši šķidrumi) | Piemērs |
|---|---|---|
| PG I | Sākotnējā vārīšanās temperatūra ≤ 35 °C — ārkārtēja bīstamība | Daži šķīdinātāji ar zemu vārīšanās temperatūru |
| PG II | Uzliesmošanas temperatūra < 23 °C, vārīšanās temperatūra > 35 °C | Benzīns |
| PG III | Uzliesmošanas temperatūra 23–60 °C, vārīšanās temperatūra > 35 °C | Dīzeļdegviela, petroleja |
Visi trīs ir 3. klase. Visiem trim vajadzīga oranžā pazīšanas zīme, bīstamības zīmes un pārvadājuma dokuments. Bet taras veiktspējas standarts un daudzums, ko drīkst pārvietot pēc izņēmumiem, tiem atšķiras — benzīnam PG II ierobežoto daudzumu limits ir 1 litrs, kur dīzeļdegvielai PG III — 5 litri —, un tieši tāpēc iepakošanas grupas lauku UN numura meklēšanā ir vērts izlasīt kārtīgi, nevis izlaist.
Kur pārbaudīt konkrēto vērtību
Ja vajadzīga konkrētas vielas iepakošanas grupa, nevis vispārējs orientieris, ātrākais ceļš ir tieša UN numura meklēšana, nevis mēģinājums to atcerēties vai izsecināt no pirmajiem principiem — vienuviet iegūstiet vielas iepakošanas grupu, transporta kategoriju un zīmju prasības, balstītas uz aktuālo UN numuru datu kopu, un visu drošībai kritisko apstipriniet pie sava ADR konsultanta (DGSA), pirms tas maina to, kā krava tiek iepakota vai nosūtīta.