Pirms vielu vai izstrādājumu var nosūtīt kā bīstamu kravu, kādam tā jāklasificē — jāpiešķir bīstamības klase, vajadzības gadījumā iepakošanas grupa un UN numurs. Gandrīz visos gadījumos tas ir nosūtītāja pienākums, ko pārskata ADR konsultants. Patiesi jaunām vielām lēmumu pieņem izcelsmes valsts kompetentā iestāde — sprāgstvielām saskaņā ar 2.2.1.1.3, pašreaģējošām vielām saskaņā ar 2.2.41.1.13, organiskajiem peroksīdiem saskaņā ar 2.2.52.1.8.
Procedūrai ir četri posmi.
- Bīstamības apzina no vielas drošības datu lapas pēc 2.2. klašu kritērijiem — vienai vielai var būt vairākas bīstamības vienlaikus.
- Primāro klasi nosaka bīstamību prioritātes tabula (2.1.3.10); pārējās bīstamības kļūst par papildu bīstamībām.
- Atbilstošo UN ierakstu izvēlas A tabulā (3.2.1) pēc 2.1.1.2 ierakstu veidu hierarhijas — konkrēts nosaukts ieraksts vienmēr ir prioritārs pār vispārīgu vai C.N.P. ierakstu.
- Iepakošanas grupu pārbauda (2.1.1.3) pēc primārās klases pārbaudes kritērijiem.
Katram posmam ir savas lamatas. C.N.P. ierakstiem pārvadājuma dokumentā ir papildu prasības nosaukumam (3.1.2.8.1). Maisījumiem un šķīdumiem ir atsevišķi piešķiršanas noteikumi (2.1.3.3), kur koncentrāciju sliekšņi izšķir, vai produkts vispār ir pakļauts ADR — un kurā klasē.
Kļūda, ko inspektori meklē pirmo, — vispārīgs “uzliesmojošs šķidrums c.n.p.” ieraksts tur, kur A tabulā ir konkrēts. Konkrēts ieraksts vienmēr ir prioritārs; C.N.P. tā vietā ir nepareiza deklarēšana pat tad, ja klase un iepakošanas grupa sakrīt. Klasifikācijas lēmums ieplūst katrā dokumentā, zīmē un atbrīvojumā tālāk pa ķēdi — šeit pieļauta kļūda atkārtojas visā sūtījumā, un par to atbild nosūtītājs.
Avoti — ADR 2025 2.1 (vispārīgie noteikumi), 2.1.1.2 (ierakstu veidi), 2.1.3.10 (bīstamību prioritātes tabula), 2.2 (klašu specifiskie kritēriji), 3.1.2 (oficiālais kravas nosaukums), 3.1.2.8.1 (tehniskais nosaukums C.N.P.).