Rombs ar liesmu uz mucas, melns galvaskauss uz kannas, zaļš balons uz kastes — bīstamības zīmes redzējis katrs. Bet ko tās nozīmē uzņēmumam, kurš šādu kravu sūta vai saņem, parasti saprot miglaini. Apskatīsim deviņas ADR klases tā, kā tās lasa ADR konsultants — pēc bīstamības veida, pēc tipiskām vielām un pēc tā, ko klase maina darbā.
Kāpēc vajadzīgas klases
Klase atbild uz jautājumu «ar ko tas ir bīstams». No klases atkarīga zīme uz iepakojuma un transporta bīstamības zīme uz automašīnas, pieļaujamā tara, jauktās iekraušanas aizliegumi, prasības apmācībai un aprīkojumam. Klase nav atkarīga no daudzuma — litrs un cisterna benzīna pieder vienai 3. klasei, atšķiras tikai piemērojamie atbrīvojumi.
Klases ietvaros bīstamības pakāpi rāda iepakošanas grupa — I augsta, II vidēja, III zema. Sprāgstvielām, gāzēm, organiskajiem peroksīdiem, infekciozajām vielām, radioaktīvajiem materiāliem un 4.1. klases pašreaģējošām vielām iepakošanas grupu nav, tur darbojas sava sistēma, bet izstrādājumiem to nepiešķir nemaz.
Klases un zīmes
| Zīme | Klase | Kas tas ir |
|---|---|---|
 |
1. Sprādzienbīstamas vielas un izstrādājumi | Rūpnieciskās sprāgstvielas, pirotehnika, patronas, drošības spilvenu pirotehniskie elementi. Sešas apakšklases pēc sprādziena rakstura un savietojamības grupas. Visregulētākā klase — transportlīdzekļa atbilstības sertifikāts, maršruta ierobežojumi, apsardze. |
   |
2. Gāzes | Propāns, acetilēns, skābeklis, slāpeklis, aukstumaģenti, aerosoli, ugunsdzēšamie aparāti. Trīs zīmes pēc īpašības — 2.1 uzliesmojošas, 2.2 neuzliesmojošas netoksiskas, 2.3 toksiskas. Bīstamība ir spiedienā un tajā, ka gāze izspiež gaisu. |
 |
3. Uzliesmojoši šķidrumi | Benzīns, dīzeļdegviela, šķīdinātāji, šķīdinātāja krāsas, spirts, līmes, smaržas. Ikdienas pārvadājumos biežākā klase. Iepakošanas grupa atkarīga no uzliesmošanas temperatūras slēgtā tīģelī un sākotnējās viršanas temperatūras. |
 |
4.1. Uzliesmojošas cietas vielas, pašreaģējošas vielas, polimerizējošas vielas un cietas desensibilizētas sprāgstvielas | Sērkociņi, sērs, celuloīds. Aizdegas no dzirksteles vai berzes. |
 |
4.2. Pašuzliesmojošas vielas | Baltais fosfors, celuloīda atkritumi, daži metālu pulveri, aktīvā ogle. Sasilst un aizdegas gaisā bez ārēja avota. |
 |
4.3. Vielas, kas saskarē ar ūdeni izdala uzliesmojošas gāzes | Nātrijs, kalcija karbīds, nepārklāts alumīnija pulveris. Dzēst ar ūdeni nedrīkst — tas ir galvenais, kas jāzina vadītājam un noliktavai. |
 |
5.1. Oksidējošas vielas | Ūdeņraža peroksīds, amonija nitrāts, amonija nitrāta minerālmēsli, kalcija hipohlorīts baseiniem. Pašas nedeg, bet pastiprina visa apkārtējā degšanu. |
 |
5.2. Organiskie peroksīdi | Sveķu cietinātāji, polimerizācijas iniciatori. Nestabili, daļai no tiem pārvadāšanā vajadzīga temperatūras kontrole. |
 |
6.1. Indīgas (toksiskas) vielas | Pesticīdi, cianīdi, metanols, fenols, daži laboratorijas reaģenti. Bīstamība ieelpojot, norijot vai saskarē ar ādu. |
 |
6.2. Infekciozas vielas | Medicīniskie paraugi, mikroorganismu kultūras, medicīniskie atkritumi. Sava iepakošanas sistēma un atsevišķas A un B kategorijas. |
 |
7. Radioaktīvi materiāli | Defektoskopijas avoti, medicīnas izotopi, ierīces ar radioaktīviem elementiem. Trīs zīmju kategorijas — 7A, 7B un 7C — pēc transporta indeksa un dozas jaudas uz iepakojuma virsmas, un vēl atsevišķa zīme 7E skaldmateriālam. |
 |
8. Korozīvas vielas | Skābes, sārmi, akumulatoru elektrolīts, cauruļu tīrīšanas līdzekļi, daži mazgāšanas koncentrāti. Bojā ādu, metālu un taru. |
  |
9. Pārējās bīstamās vielas un izstrādājumi | Litija baterijas, videi bīstamas vielas, azbests, drošības spilveni, sakarsētas vielas, bīstamas kravas mehānismos. Atsevišķa zīme 9A — litija un nātrija jonu baterijām. |
Zīme uz iepakojuma ir uz stūra nostatīts kvadrāts ar izmēru vismaz 100 × 100 mm pēc 5.2.2.2.1.1.2., un tikai mazam iepakojumam to drīkst proporcionāli samazināt. Uz transportlīdzekļiem un konteineriem tie paši zīmējumi ir palielināti līdz transporta bīstamības zīmēm vismaz 250 × 250 mm pēc 5.3.1.7.1. Simbolu, fona krāsu un ciparu apakšējā stūrī nosaka paraugi 5.2.2.2.2. punktā, tāpēc uz printera citā tonī izdrukāta zīme pārbaudē neskaitās.
Papildu bīstamība
Daudzas vielas ir bīstamas uzreiz divējādi. Tad uz iepakojuma ir divas zīmes — galvenās bīstamības un papildu. Klasisks piemērs — metanols, 3. klase ar papildu zīmi 6.1. Kādas tieši zīmes vajadzīgas, ierakstīts A tabulas 5. kolonnā katram UN numuram.
Kur uzzināt savas kravas klasi
Klasi nenosaka uz aci un neizvēlas «pēc analoģijas». Kārtība ir šāda.
- Piegādātāja drošības datu lapas 14. sadaļa. Tur norādīts UN numurs, pareizais kravas nosaukums, klase un iepakošanas grupa autopārvadājumam.
- ADR 3.2. nodaļas A tabula pēc UN numura. Tā dod zīmes, īpašos noteikumus, ierobežotos daudzumus, tuneļa kodu un transporta kategoriju aprēķinam pēc 1.1.3.6.
- Ja datu lapas nav vai tā ir tukša, klasifikāciju veic nosūtītājs pēc ADR 2. daļas kritērijiem. Pēc 1.4.2.1.1. (a) viņam jāpārliecinās, ka krava ir klasificēta un atļauta pārvadāšanai, un pārvadātājs viņa vietā to neizdarīs.
Kļūda klasē velk līdzi visu pārējo — nepareizu taru, nepareizas zīmes, nepareizu dokumentu. Tāpēc pirmais, ko ADR konsultants dara ar jaunu kravu, ir 14. sadaļas salīdzināšana ar A tabulu. Bīstamības zīmes iepakojumiem un transporta bīstamības zīmes transportam pareizā izmērā un izpildījumā ir mūsu veikalā — drukātas pēc ADR etaloniem, bez «aptuveni līdzīgiem» toņiem.
