Rakstiskā instrukcija — ko bieži sauc par “avārijas kartiņu” — pasaka apkalpei, kas jādara pirmajās minūtēs pēc negadījuma vai ārkārtas apstāšanās. Formu un saturu nosaka ADR — četras lapas, viens un tas pats modelis visās 55 ADR līgumslēdzējās pusēs.
Kas sagatavo — pārvadātājs (5.4.3.2). Nevis nosūtītājs, nevis vadītājs.
Valoda — tāda, ko apkalpe var izlasīt un saprast. Praktiski tas nozīmē — vadītāja dzimtajā valodā, jo teksts ir lasīšanai stresa brīdī, nevis inspektora pārbaudei (5.4.3.2).
Kur glabā — brīvi pieejamā vietā kabīnē, nevis mapītes dziļumā (5.4.3.1, 8.1.2.3).
Pirms brauciena (5.4.3.3) — katram apkalpes loceklim jāiepazīstas ar informāciju par iekrauto kravu un ar instrukciju. Tā ir īsa pirms-brauciena pārbaude, nevis 8.2.1 kursi.
Kas ir četru lapu modelī (5.4.3.4)
- Darbības notikuma vietā — stāvbremze, dzinējs izslēgts, akumulatora slēdzis, izvairīties no aizdegšanās avotiem, brīdinājuma veste, brīdinājuma zīmes, zvanīt glābšanas dienestam.
- Papildu norādījumi pēc bīstamības zīmes numura (1, 2.1, 3, 6.1 utt.) — viena rinda katrai klasei.
- Papildu norādījumi pēc bīstamības marķējuma (paaugstināta temperatūra, videi bīstamas vielas utt.).
- Nepieciešamā aprīkojuma saraksts — ko apkalpei jābūt uz transportlīdzekļa (skat. 8.1.5 aprīkojuma karti).
Bieži pieļauta kļūda — pārvadātājs glabā oriģinālo angļu valodas modeli un iedod to latviešu vadītājam, kurš angļu valodu nelasa. Tas uzreiz neiztur 5.4.3.2 — apkalpei patiesi jāsaprot, kas rakstīts.
Avoti — ADR 2025 5.4.3 (rakstiskās instrukcijas — izdošana, valoda, modelis), 8.1.2.3 (pieejamība kabīnē).