Vārdu «ADR» uzņēmums pirmo reizi visbiežāk izlasa nevis mācību grāmatā, bet pārvadātāja vēstulē — «atsūtiet ADR dokumentu, citādi nevedīsim». Vai pārbaudes protokolā. Izskaidrosim, kas slēpjas aiz šiem trim burtiem un kāpēc tie attiecas uz daudz plašāku uzņēmumu loku, nekā pieņemts domāt.
No kurienes nolīgums radies
ADR ir Nolīgums par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu, izstrādāts ANO Eiropas Ekonomikas komisijas paspārnē. To parakstīja Ženēvā 1957. gada 30. septembrī, spēkā tas stājās 1968. gada 29. janvārī. Dokumentos, uz zīmēm un saziņā ar pārvadātājiem visā Eiropā lieto vienu apzīmējumu — ADR.
Vārdu «Eiropas» no nosaukuma svītroja 2019. gada Ženēvas protokols. Tā nav formalitāte — nolīgumam sen pievienojušās valstis ārpus Eiropas, un šobrīd līgumslēdzēju pušu ir 55, no Portugāles līdz Kazahstānai un no Norvēģijas līdz Marokai. Latvija nolīgumam pievienojās ar 1995. gada 21. septembra Saeimas likumu, un pievienošanās dokumentu ANO ģenerālsekretāram deponēja 1996. gada 11. aprīlī.
Pats nolīgums ir īss. Viss saturiskais ir divos tehniskajos pielikumos.
- A pielikums (1.–7. daļa) — vispārīgie noteikumi un noteikumi par bīstamajām vielām un izstrādājumiem. Klasifikācija, vielu saraksts ar UN numuriem, iepakošana, marķēšana, dokumenti, dalībnieku pienākumi.
- B pielikums (8. un 9. daļa) — noteikumi par transporta aprīkojumu un pārvadājuma operācijām. Prasības transportlīdzekļiem, apkalpei, aprīkojumam, transportlīdzekļu atbilstības sertifikāti.
Pielikumus pārskata reizi divos gados. Tagad spēkā ir ADR 2025, bet no 2027. gada 1. janvāra stāsies spēkā ADR 2027 ar pārejas periodu līdz 2027. gada 30. jūnijam, kad vēl drīkst strādāt pēc iepriekšējās redakcijas.
Kā ADR darbojas Eiropas Savienībā un Latvijā
Starptautisks nolīgums pats par sevi regulē pārvadājumus starp valstīm. Eiropas Savienībā šo jautājumu atrisināja Direktīva 2008/68/EK par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem. Tā attiecina A un B pielikumu uz pārvadājumiem katras dalībvalsts iekšienē, tāpēc automašīna ar krāsu no Daugavpils uz Rīgu pakļaujas tiem pašiem noteikumiem, kam fūre no Rīgas uz Hamburgu.
Latvijā to nostiprina Bīstamo kravu aprites likums. Likums pievieno to, kas ADR nav ietverts — atbildību, kompetentās iestādes un kontroles kārtību. Politiku veido un drošības konsultanta sertifikātu izsniedz Satiksmes ministrija. VSIA «Autotransporta direkcija» reģistrē konsultantu iecelšanu, nodrošina eksāmena komisijas darbu un uztur sertifikātu reģistru. Vadītāju apliecības un transportlīdzekļu ADR atbilstības sertifikātus izsniedz CSDD, pārbaudes uz ceļa veic Valsts policija, bet uz robežas strādā Valsts ieņēmumu dienesta muita.
Kam ADR ir saistošs
Biežākais maldīgais priekšstats — ka ADR attiecas uz pārvadātājiem. 1.4. nodaļa uzskaita pārvadājuma dalībniekus un katram nosaka pienākumus.
- Nosūtītājs atbild par klasifikāciju, iepakojumu, marķējumu un dokumentiem.
- Pārvadātājs pārbauda, ka krava ir atļauta, dokumenti ir līdzi, transportlīdzeklis aprīkots un marķēts.
- Saņēmējs nedrīkst bez nepārvarama iemesla kavēties ar kravas pieņemšanu un pēc izkraušanas pārliecinās, ka uz viņu attiecināmās prasības ir izpildītas.
- Iekrāvējs, iepakotājs, piepildītājs, izkrāvējs, cisternkonteinera operators — katram savs saraksts.
Atsevišķs pienākums pēc 1.8.3. — iecelt drošības konsultantu katrā uzņēmumā, kas nodarbojas ar bīstamo kravu nosūtīšanu vai pārvadāšanu pa autoceļiem vai ar to saistītu iepakošanu, iekraušanu, piepildīšanu vai izkraušanu. Latvijā šo pienākumu nosaka Bīstamo kravu aprites likums, un par konsultanta neiecelšanu juridiskai personai draud naudas sods no 1 400 līdz 7 000 €.
Ko uzskata par bīstamu kravu
ADR nepazīst jēdzienu «mazliet bīstams». Viela vai nu ir iekļauta kādā no ADR klasēm un tai ir UN numurs, vai nav. Šķīdinātāja krāsa, dezinfekcijas līdzeklis, propāna balons iekrāvējam, elektroskrejriteņa akumulators, pesticīds, mēbeļu laka — tas viss ir bīstamas kravas ar UN numuriem. Drošības datu lapas 14. sadaļa to pasaka tieši, bet to reti lasa pirms pirmās pārbaudes.
Ir arī atbrīvojumi. Ierobežotie daudzumi pēc 3.4. nodaļas un 1.1.3.6. noteikums ļauj vest nelielas partijas bez daļas prasību. Bet atbrīvojums ir jāaprēķina un jāapliecina — «mums ir maz» nav aprēķins.
Kas draud par nezināšanu
ADR nezināšana maksā trijos veidos. Pirmais — pārvadātāja vai ostas atteikums pieņemt kravu, un partija stāv. Otrais — administratīvā atbildība pēc Bīstamo kravu aprites likuma, kas gulstas ne tikai uz vadītāju, bet uz pašu uzņēmumu. Trešais, dārgākais — negadījums ar bīstamu kravu, kur konsultanta, instrukciju un apmācības trūkums kļūst par izmeklēšanas priekšmetu.
Kā saprast, vai tas attiecas uz Jums
Atbildiet uz trim jautājumiem.
- Vai starp Jūsu produkciju, izejvielām vai palīgmateriāliem ir kaut kas ar UN numuru drošības datu lapas 14. sadaļā?
- Vai Jūs to kaut reizēm nosūtāt, saņemat, glabājat, kraujat vai pildāt?
- Vai apjoms ir aprēķināts pēc 1.1.3.6. noteikuma un aprēķins ir dokumentēts?
Divi «jā» un viens «nē» — izplatītākā aina uzņēmumos, kas ar ADR saskaras pirmo reizi. Tas nenozīmē, ka Jūs pārkāpjat. Tas nozīmē, ka stāvoklis nav pārbaudīts. Pārbaude aizņem mazāk laika, nekā šķiet, un tās rezultāts ir vai nu miers ar aprēķinu mapē, vai skaidrs saraksts ar to, kas jāizdara.
